| Chapter 3 |
1 | Tāpēc, svētie brāļi, debesu aicinājuma dalībnieki, skatieties uz mūsu apliecināšanas sūtni un augsto priesteri Jēzu,
|
2 | Kas ir uzticīgs Tam, kas Viņu iecēlis, tāpat kā Mozus bija visā Viņa namā.
|
3 | Viņš ir atzīts par lielāka goda cienīgu nekā Mozus par tik, par cik mājas cēlājam piekrīt lielāks gods nekā mājai.
|
4 | Katram namam ir savs cēlājs, bet Dievs ir visu radījis.
|
5 | Un Mozus gan bija uzticīgs visa Viņa namā kā kalps, lai apliecinātu to, kas jāsludina.
|
6 | Bet Kristus ir kā dēls savā namā. Mēs esam šis nams, ja līdz galam uzglabāsim nesatricinātu uzticību un cerības godību.
|
7 | Tāpēc Svētais Gars saka: Šodien, ja dzirdiet Viņa balsi,
|
8 | Neapcietiniet savas sirdis kā sarūgtinājuma un kārdināšanas dienā tuksnesī.
|
9 | Kur jūsu tēvi kārdināja mani pārbaudīdami, kaut gan redzēja manus darbus
|
10 | Četrdesmit gadus. Tāpēc es sašutu par šo cilti un sacīju: vienmēr viņi sirdī maldās, bet manus ceļus viņi neatzina.
|
11 | Tāpēc es zvērēju savās dusmās: Manā miera tie neieies. (Ps 94)
|
12 | Skatieties, brāļi, vai kādā no jums nav neticības ļaunā sirds, lai atkāptos no dzīvā Dieva,
|
13 | Bet pamudiniet viens otru diendienā, kamēr vēl saucas "šodien", ka grēka viltība nenocietina kādu no jums.
|
14 | Jo mēs esam kļuvuši Kristus līdzdalībnieki, ja tikai mēs paļāvības sākumu uz Viņu paturēsim stipru līdz galam.
|
15 | Kamēr sacīts: Šodien, ja Viņa balsi dzirdēsiet, neapcietiniet savas sirdis kā tanī sarūgtinājumā!
|
16 | Daži, to dzirdēdami, sarūgtinājās, bet ne visi, kas Mozus vadībā izgāja no Ēģiptes.
|
17 | Bet uz ko Viņš dusmojās četrdesmit gadus? Vai ne uz tiem, kas bija grēkojuši un kuru miesas tika izkaisītas tuksnesī?
|
18 | Bet par kuriem Viņš zvērēja, ka tie neieies Viņa mierā; vai ne par tiem, kas bija neticīgi?
|
19 | Un mēs redzam, ka viņi nevarēja ieiet savas neticības dēļ.
|